Qeeper Nordic

Pakomāti Eiropā un Baltijā: skaitļi un tendences 2026

Sarkanbalts DEPO pakomāts ar jumtiņu, gaismām un skārienekrāna termināli

Vēl nesen pakomāts bija kaut kas, kam pie lielveikala vienkārši pagājām garām. Šodien pārvadātāji sacenšas, lai tāds būtu kājām sasniedzamā attālumā no katras mājas. Cik pakomātu ir šobrīd, kurš tos būvē visātrāk un ko tas maina uzņēmumam, kas izsniedz preces saviem klientiem? Šajā rakstā apkopojam jaunākos publiski pieejamos skaitļus, un katram ir saite uz avotu.

Īsā atbilde

Pakomāti jeb paku skapji ir visstraujāk augošā piegādes ārpus mājas daļa Eiropā. Last Mile Experts 2025. gada pārskatā 32 Eiropas valstīs saskaitīja 184 400 pakomātus, par 20 % vairāk nekā gadu iepriekš. InPost vien 2026. gada jūnija beigās darbināja 68 925 pakomātus, par 29 % vairāk nekā pirms gada, bet tā paku izsniegšanas punktu tīkls, kur pakas izsniedz darbinieki, saruka par 16 %. Uzņēmumiem tas nozīmē, ka klienti arvien biežāk sagaida iespēju pasūtījumu izņemt jebkurā diennakts laikā un tuvu mājām. Pārvadātāju pakomātu tīkls labi apkalpo standarta pakas. Lielām un vērtīgām precēm, kā arī precēm, kuru nodošanai vajag īpašu kārtību, joprojām vajag savu izsniegšanas punktu.

Cik pakomātu ir Eiropā?

Pilnīgāko publisko uzskaiti veic Last Mile Experts, konsultāciju uzņēmums, kas katru gadu apzina piegādes ārpus mājas tirgu. Saskaņā ar tā pārskatu Out-of-Home Delivery in Europe 2025, kā to apkopojis GEL Proximity, Eiropā 32 valstīs bija 646 480 piegādes punkti ārpus mājas. No tiem 462 080 bija paku izsniegšanas un nodošanas punkti veikalos un kioskos, kur strādā darbinieki (nozarē tos sauc par PUDO), bet 184 400 bija automātiskie paku termināļi, kā nozarē dēvē pakomātus. Pakomātu skaits gada laikā pieauga par 20 %.

Polija ir ārpus konkurences:

Valsts Pakomāti (2025. gada pārskats)
Polija 45 325
Francija 17 510
Apvienotā Karaliste 15 565
Ukraina 13 098
Spānija 10 905

Polijas tīkls ir arī blīvs: 17,3 piegādes punkti ārpus mājas uz katriem 10 000 iedzīvotāju.

Kurš pakomātu tīklu būvē visātrāk?

Polijas pakomātu operators InPost sava tīkla lielumu publicē katru ceturksni. Tā 2026. gada otrā ceturkšņa rezultāti, publicēti 2026. gada 31. augustā, rāda 68 925 pakomātus visos tā tirgos, par 29 % vairāk nekā gadu iepriekš:

  • Polijā 29 912, par 12 % vairāk
  • eirozonas tirgos 23 385, par 52 % vairāk
  • Apvienotajā Karalistē un Īrijā 15 628, par 41 % vairāk

Tajos pašos divpadsmit mēnešos InPost paku izsniegšanas punktu, kur pakas izsniedz darbinieki, skaits samazinājās par 16 %, un to bija 29 281. Vismaz InPost virziens ir skaidrs: kur pārvadātājs var izvēlēties, tas arvien biežāk izvēlas automātu, nevis veikala leti.

Polija rāda, kurp tas ved. 2026. gada otrajā ceturksnī 146,6 miljoni no InPost 198,0 miljoniem paku Polijā nonāca pakomātā, aptuveni 74 %. Uzņēmums norāda, ka 90 % pilsētu iedzīvotāju un 66 % visu poļu kāds no tā pakomātiem ir septiņu minūšu gājiena attālumā.

Tomēr piegāde mājās nepazūd. Tajā pašā ceturksnī InPost paša piegāžu pie durvīm apjoms Polijā pieauga par 46 %, sasniedzot 51,4 miljonus paku.

Kāpēc pārvadātāji pakas no durvīm pārceļ uz pakomātiem?

Ekonomika ir vienkārša. Kurjers, kas apstājas pie pakomāta, vienā pieturā var atstāt desmitiem paku, nevis braukt pie desmitiem durvju. Nevienam nav jābūt mājās, tāpēc pirmais piegādes mēģinājums izdodas. To par pakomātiem kopumā norāda arī 2021. gada pētījums žurnālā Sustainability. Klients savukārt pasūtījumu izņem sev ērtā laikā, nevis gaida mājās noteiktā piegādes logā.

Pārvadātājam tas nozīmē mazāk kilometru un mazāk atkārtotu piegādes mēģinājumu uz katru paku. Klientam tas nozīmē, ka paka gaida īsa gājiena attālumā, jebkurā diennakts laikā.

Kā aug pakomātu tīkls Baltijā?

Baltijas valstīs pakomāts jau ir pašsaprotama izvēle. Pakomāti ir populārākais piegādes veids reģionā, liecina Omniva 2025. gada rezultāti, kas balstīti uz publiskām aptaujām un uzņēmuma statistiku. 2025. gadā Omniva trijās valstīs piegādāja 36 miljonus paku, par 11 % vairāk nekā gadu iepriekš. Latvijā uzņēmums piegādāja 11,0 miljonus paku, par 10 % vairāk, bet Lietuvā 15,7 miljonus, arī par 10 % vairāk.

Pilsētās tīkli ir blīvi. Latvijas Radio 2024. gada novembrī saskaitīja Latvijā gandrīz 400 Omniva pakomātus (visā Baltijā aptuveni 1 300), 350 DPD un 413 Latvijas Pasta pakomātus. Latvijas Pastam tā gada sākumā bija 250 pakomāti. Operatori turpmāk gaidīja lēnāku izaugsmi, jo tīkls jau bija plašs.

Izaugsme ir pārcēlusies uz mazākām apdzīvotām vietām. Omniva 2026. gadā plānoja 400–500 pakomātus mazākās apdzīvotās vietās, un martā pirmie 150 jau bija gatavi.

Tirgus arī konsolidējas. 2026. gada 27. jūlijā Deutsche Post DHL Group paziņoja, ka iegādāsies Venipak, kam Baltijā ir aptuveni 800 pakomātu. Latvijas sabiedriskais medijs ziņoja, ka darījums vēl nebija noslēgts, un Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs sagaidīja, ka lietotāji lielas pārmaiņas nepamanīs, izņemot pakomātu krāsu.

Un Nīderlandē?

Nīderlandes iedzīvotāji ir vieni no aktīvākajiem interneta pircējiem Eiropā. Saskaņā ar Eurostat e-komercijas statistiku 2025. gadā lielākais to cilvēku īpatsvars, kuri iepriekšējos trijos mēnešos iepirkušies internetā, bija Īrijā (87 %) un Nīderlandē (86 %). ES kopumā tajā gadā internetā iepirkās 78 % interneta lietotāju 16–74 gadu vecumā, salīdzinot ar 62 % 2015. gadā.

Nīderlandē pakomāti ienāca vēlāk nekā Polijā, bet tīkli aug strauji. 2025. gada martā PostNL paziņoja, ka tam ir aptuveni 1 100 pakomātu, ka tajā gadā tas uzstādīs vēl vairāk nekā 500 un ka ieguldījums būs 10 miljoni eiro. Uzņēmums arī sagaidīja, ka patērētāji tā pakomātus izmantos divreiz vairāk, vēsta ANP ziņa.

Vai pakomāts ir labāks klimatam?

Bieži, bet ne automātiski. 2021. gada pētījumā žurnālā Sustainability secināts, ka pakomāti samazina nobraukto attālumu un CO2 emisijas vien „noteiktos apstākļos”. Praksē ieguvums rodas, apvienojot daudzas pakas vienā pieturā un izvairoties no neizdevušām piegādēm. Tas sarūk, ja klients ar auto brauc speciāli pēc vienas pakas. Pakomāts pa ceļam uz mājām, stacijā vai pie lielveikala, kurā klients tāpat iepērkas, šo ieguvumu saglabā.

Ieteikums: ja pakomātu uzstādāt paši, novietojiet to tur, kur jūsu klienti jau tāpat iet garām, nevis tur, kur gadījies brīvs laukums.

Ko tas nozīmē jūsu uzņēmumam?

No skaitļiem izriet trīs secinājumi.

  1. Klienti sagaida, ka pasūtījumu varēs izņemt jebkurā laikā. InPost vien Polijā ir 21 miljons regulāru pakomātu lietotāju. Uzņēmums, kas preces izsniedz vienīgi pie letes darba laikā (9.00–18.00), prasa klientiem pielāgoties sev.
  2. Pārvadātāju pakomāti ir būvēti pārvadātājiem. To izmēri ir paredzēti standarta pakām, tie darbojas ar pārvadātāja programmatūru un nes pārvadātāja zīmolu. Tas der e-veikalam, kas sūta nelielas pakas. Mazāk tas der uzņēmumam, kura preces ir lielas, kura izsniegšanā vajag pārbaudi vai kurš vēlas, lai klients atnāk uz paša uzņēmuma vietu.
  3. Savs izsniegšanas punkts ir cits produkts. Pakomāts pie jūsu veikala, autosalona vai noliktavas atved klientu pie jums, strādā ar jūsu sistēmām un der tiem izmēriem, ko jūs patiešām izsniedzat.

Ko redzam uz vietas

Mūsu būvētie skapīši stāv blakus pārvadātāju tīkliem, nevis konkurē ar tiem. Tie dara to, ko pārvadātāja pakomāts nespēj. Autosalonos tajos glabājas auto atslēgas, ko klienti nodod vēl pirms darba laika sākuma. Lauksaimniecības tehnikas tirgotājam tie izsniedz rezerves daļas ārpus darba laika. JYSK Rīgā, Tallinā un Reikjavīkā tajos glabājas dīvāni un matrači, kurus neviens standarta pakomāts neuzņemtu.

Kā izvēlēties: pārvadātāja pakomāts vai savs?

  • Izmantojiet pārvadātāja tīklu, ja sūtāt standarta izmēra pakas klientiem visā valstī un nodošanai pietiek ar kodu.
  • Apsveriet savu pakomātu, ja preces ir lielas vai neparastas formas, ja klientam jāatnāk uz jūsu vietu, ja nodošanai vajag jūsu pašu procesu (atslēgas, dokumenti, atgriešana) vai ja vēlaties, lai zīmols, darba laiks un klientu dati paliek jūsu rokās.
  • Jebkurā gadījumā pārbaudiet vietu: pakomātu, kuram cilvēki tāpat iet garām, izmanto, un tas saglabā savu ieguvumu klimatam.
  • Jautājiet par integrāciju: kā pakomāts sazināsies ar jūsu e-veikalu, ERP vai kases sistēmu un kas to uzraudzīs.

Biežāk uzdotie jautājumi

Cik pakomātu ir Eiropā?

Last Mile Experts 2025. gada pārskatā 32 Eiropas valstīs saskaitīti 184 400 pakomāti un vēl 462 080 paku izsniegšanas punkti, kur strādā darbinieki. Visvairāk pakomātu bija Polijā: 45 325.

Cik strauji aug pakomātu tīkli?

Saskaņā ar to pašu pārskatu pakomātu skaits Eiropā gada laikā pieauga par 20 %. Salīdzinot 2025. un 2026. gada otro ceturksni, InPost tīkls pieauga par 29 %, bet eirozonas tirgos par 52 %.

Vai pakomāti aizstāj piegādi mājās?

Ne pilnībā. Polijā 2026. gada otrajā ceturksnī aptuveni trīs no četrām InPost pakām nonāca pakomātā, tomēr InPost piegādes pie durvīm tur tajā pašā 2026. gada otrajā ceturksnī pieauga par 46 %. Pakomāti iegūst tirgus daļu, bet piegāde mājās saglabājas.

Vai pakomāti Baltijā ir populāri?

Jā. Omniva tos dēvē par populārāko piegādes veidu Baltijas valstīs. Latvijā vien tās pakomātu tīklā 2024. gada nogalē bija gandrīz 400 automātu, un lielus tīklus uztur arī DPD, Latvijas Pasts un Venipak.

Vai uzņēmumam var būt savs pakomāts?

Jā. Mazumtirgotāji, autosaloni, universitātes un noliktavas izmanto savus pakomātus savām precēm un klientiem, blakus pārvadātāju tīkliem. Tam ir paredzēti mūsu viedie skapīši un skapīši pēc pasūtījuma.

Avoti

Domājat par savu izsniegšanas punktu blakus pārvadātāju pakomātiem, kurus jūsu klienti jau izmanto? Sazinieties ar mums.

Sazinieties ar mums

Pastāstiet par vietu un to, ko skapītis izsniegs. Vispirms atgriezīsimies ar jautājumiem, pēc tam ar rasējumu.